Vispār man iet labi. "Labi" ir relatīvs apzīmējums . Gluži kā solistiem - viss ir relatīvs. Viss grīļojas, ļogās, bet nesabrūk. Ar laiku...
Viss slēpjas apburošos daudzpunktos. Kaut es klusumu uzrakstīt spētu. Nu ja. Nevaru iztikt bez citātiem. It īpaši situācijās , kad vārdi neveidojas - tie pulsē kaut kur manās sviedrainajās rokās. Tad tikai citāti spēj glābt mani.
Es vēlētos atvadīties . Šoreiz kadā puspamestā aerodromā. Starp aukstiem lidmašīnu purniem un apgrieztiem spārniem, sarūsējušām šasijām , starp kurām rēgojas uzblīdusi riepu gumija. Un milzīgs nelīdzens asfalta tuksnesis ar neizprotamām baltām raustītām līnijām , kas izskatās pēc kādas slepenas pilsētas plāna.
No comments:
Post a Comment