man sāp

vakaros spēlējam šahu
mums katram pa tornim
pārējās figūras aizmestas
tiltam no tava uz manējo
deviņi stāvi
pēdējie astoņi sen jau ir tukši
trepju lenteres ķirmju izēstas
vienos caurumos gluži kā siers
kur tu to rāvi
ka varētu uzkāpt pa ārpusi
kurš gan ko tādu vēl gribētu
ārpusē lietus un tumsa
tumsa un pūžņojošs miers

tagad un te

nu, ja tā godīgi
neko nedaru
nav laika
gribu spilvenu
segu, krūzi ar tēju
jasmīnu tēju
un sveces
grāmatu iesāktu
nē, pašā vidū
gribu, lai ārā
aiz loga
nedaudz līst lietus
tā, lai krītošās
lapas no kokiem
pielīp pie matiem
un stikla, un asfalta
gribu, lai nebeidzas
james brown
lai turpina
i feel good
neko nedaru
nav laika
un tā

konsīlijs

šeit dzīvo tas, ko es pateicu
tur dzīvo tas, ko tu saprati
redzi, pa vidu ar spieķīti
pareizrakstība klibo