Varbūt vienatnē katrs no viņiem būtu pētījis pilsētu ar labpatiku, iztiktu bez noteiktiem virzieniem un priecātos par katru apmaldīšanos vai neliktos par to ne zinis.
Te bija daudz ko apbrīnot,vajadzēja būt tikai vērīgiem. Taču viņi jau pazina parāk labi viens otru tikpat kā paši sevi,lai ļautos neplānotam piedzīvojumam...taču tas apgrūtināja kā liekas ceļa somas,tie kopā staigāja pa pilsētu gausu soli un pat manāmi neveikli,ielaizdamies skumjos kompromisos,raizēdamies par tikko manāmām garastāvokļa maiņām,labodami plaisas attiecībās.
katrs pats par sevi viņi nebija ievainojami, bet kopā tiem izdevās aizvainot vienam otru pārsteidzoši,negaidītos veidos.
Tā abi klusēdami turpināja vērot apkārtni , līkumoja pa ieliņām un laukumiem,kas katru mirkli acu priekšā mainījās un ar katru soli atkāpās tālāk...
No comments:
Post a Comment