Asara rit pār vaigu... Cik gan maz vajag, lai mani sāpinātu , kaut Tu to jau esi iepraktizējis - Tu to jau darīji pirms es saņēmu iespēju Tev parādīt, uzrakstīt, izkliegt, nogalināt TEVI !
Jā, tieši tā, tas ir tas, kas jau šos pāris gadus ņem un triec tieši Tavā žņaugā...
Domas mierina tā kā citu nomierina jauna opija deva ...
Vakardiena tika ierakstīta vēstures sadaļā, bet kā paliks ar šodienu ? Būs tukšas ailes ar spilgtām izsaukuma zīmēm galā... bet kā paliks ar šodienu ?
Mēs gribam daudz vairāk kā dzīvi izbaudīt , bet vai pietiktu vien ar to , ja kaut dienu mēs būtu kāds cits ?
Laikam jau nē, jo dusmu ērkulis iedurtos rīklē un kūpinātu cietā diska bloku. Cik daudz vajag , lai sevi dēvētu par laimīgu ?Kas ir LAIME ? Tās ir jūtas, emocijas vai lietas ?
Mirklim tāpat vairs nav nozīmes , tas tiks atņemts līdz ar nākamo elpas vilcienu...tas pazudīs un vēsture to paņems kā aizbildinātu parādu no nākotnes !
Tagadnei ir ļoti maza nozīme, jo to aprauj ik sekunde, kas turpina skriet kā nelabais pa kraujas labirintu līdz atsitīsies pret finišu, un pazudīs tas, kam piederēja šī sekunde...
No comments:
Post a Comment